Kā jau ikvienā jomā, arī automobiļu defektu diagnosticēšanas tehnoloģijas attīstās. Uz Latviju ultraskaņas diagnostikas iekārtu atvedis vācietis Mihails Čitka, kas te, pāris gadus nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, pamanījies apgūt arī latviešu valodu.
"Mums ir jauns instruments, ko esam atveduši no Amerikas. Tas darbojas 40 kHz frekvencē [salīdzinājumam: cilvēks dzird līdz aptuveni 20 kHz – red.]. Galvenais instruments ir kā liels mikrofons, tādu izmanto arī aviācijas jomā," stāsta Mihails Čitka.
Kā jau mēs zinām, cilvēks ultraskaņu nespēj saklausīt, tomēr šis aparāts to spēj un pārvērš ultraskaņu mums dzirdamos trokšņos. Pat acu mirkšķināšana rada ultraskaņu un ar šo aparātu to var sadzirdēt pat no 10 metru attāluma.
"Ieklausoties dzinējā, jūs dzirdat dažādus trokšņus. Jo vecāks dzinējs, jo skaļāk tas darbojas. Tas pats, ja jūs nomainītu ģeneratoru – jauns ir pavisam kluss, bet jo vecāks, jo skaļāks tas kļūst. Mēs vienkārši salīdzinām, kāds ir šis skaņas līmenis – ja augsts, tad dzinējs ir ilgi izmantots un tad mēs varam mainīt eļļu, veikt apkopes, tīrīšanu, remontu utt.," skaidro Čitka.
Lapčenokam tiek uzticēts, gluži kā dakterim, izklausīt divus vienādus "Volkswagen Lupo" trīscilindru dzinējus, lai mēģinātu atrast atšķirības. Šis aparāts ir tik jutīgs, ka ļauj sadzirdēt, kā griežas gultņi, kā kustas virzulis vai vārsti utt. Lapčenoks, kā jau cilvēks ar absolūto dzirdi un perfektu ritma izjūtu, sadzird, ka viens no cilindriem motorā skan mazliet atšķirīgi nekā pārējie. Arī ģeneratora gultnis vienā auto izklausījās skaļāks nekā otrā, lai arī nobraukums abiem VW ir ļoti līdzīgs.
Lai pēc sadzirdētās skaņas, tikšķēšanas, čīkstēšanas vai šņākšanas varētu precīzi noteikt, vai ar konkrēto dzinēja detaļu viss ir kārtībā, ir jāuzkrāj pieredze. Tomēr kad tas ir izdarīts, šis aparāts kļūst par ārkārtīgi noderīgu automehāniķa darba instrumentu.
"Bieži vien servisos, lai novērstu kādu vainu, sāk mainīt vienu detaļu pēc otras. Un tikai nomainot, piemēram, trešo, tiek novērsta īstā vaina. Var izmantot arī diagnostikas datorus, bet dažreiz arī tie nevar atrast vainu – tad nu ņem detaļu laukā, pārbauda, notīra, liek atpakaļ un skatās – tas prasa daudz laika un līdzekļu. Bet te – ieslēdz dzinēju un klausies, kura daļa nedarbojas, kā nākas. Tas ir daudz ātrāk un neprasa daudz līdzekļu," stāsta Čitka.
Servisā gadījās ideāls piemērs – mikroautobuss, kas dīvaini svilpa. Servisa meistari ilgi pētīja un meklēja vainu, bet neatrada. Tomēr ar šo ultraskaņas rīku piecās minūtēs izdevās atrast mazu plaisiņu izplūdes kolektorā, kas radīja šādu neglītu troksni.
Bet nu atgriezīsimies pie minētajiem VW un piebildīsim, ka patiesībā pašos pamatos šo ultraskaņas diagnostikas ierīci ir paredzēts izmantot roku rokā ar speciālu plaukstdatoru, kas fiksēto skaņu ieraksta savā atmiņā.
Vispirms plaukstdatorā tiek ievadīti dati par auto modeli un dzinēju, tad var sākties skaņas ieraksts. Kad skaņa no dažādām dzinēja vietām ir ierakstīta, dators veic aprēķinus un nosaka kopējo trokšņu līmeni, kā arī dzinēja stāvokļa rādītāju.
Taču galvenā šī procesa noslēguma sastāvdaļa ir iegūtu rezultātu salīdzināšana un milzīga informācijas datubāze. Rezultātā meistars var visai precīzi pateikt, kādā vispārīgajā stāvoklī ir automobiļa dzinējs un cik tas ir nobraukts.
Iedomāsimies situāciju, kad mēs grasāmies pirkt kādu nupat no Vācijas atdzītu auto: svaigs, lieliski izskatās un patīkamākais – zems nobraukums. Skaisti! Bet vai mēs patiešām varam ticēt tiem kilometru cipariņiem zem spidometra? Lūk, šis aparāts uz šo jautājumu ir spējīgs atbildēt ar 10 tūkstoš kilometru precizitāti.
Dziedātājs Viktors Lapčenoks pēc visa redzētā un dzirdētā uzskata, ka šis aprīkojums ir gluži kā ārstam stetoskops, kad viņš klausās jūsu sirdsritmu un elpošanu.
Plašākai informācijai piedāvājam noskatīties LTV7 raidījuma "Nākotnes parks" saistīto sižetu. Spiediet peles klikšķi uz tālāk redzamā attēla, lai aktivizētu video straumējumu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
