Interesanti, ka automašīnas vecums lielu ietekmi uz statistiku neatstāj, neskatoties uz to, ka lielākoties valda uzskats, ka braucot ar vecām automašīnā, avārijas risks ir lielāks. Tomēr, kritiski vērtējot, nedaudz lielāks procents autoavārijās iesaistīto automašīnu ir vecumā no 3 līdz 5 gadiem.
"Kopumā varam teikt, ka noteicošās ir tieši autovadītāja prasmes un pieredze. Ja skatāmies vecuma grupas, tad visvairāk avārijās iesaistīti ir jauni autovadītāji, kuriem vēl nav divu gadu braukšanas pieredze," norāda BTA auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs Aldis Eņģelis. "Turklāt, ja sievietes, kuras tikko sēdušās pie stūres, brauc ļoti uzmanīgi, tad par vīriešiem to diemžēl teikt nevaram. Jauni vīrieši vecumā 18–20 gadiem izraisa visvairāk avāriju. Taču, ja runājam par autobraucējām, droši var teikt, ka sievietēm autoavārijas gadās biežāk nekā vīriešiem, taču tās ir maznozīmīgas, lielākoties skrāpējumi vai nelielas buktes. Savukārt vīriešiem, lai gan negadījumi uz ceļa notiek retāk, tie lielākoties ir ļoti nopietni līdz pat gadījumiem, ka automašīnu nākas vienkārši norakstīt."
Kopumā no visiem Latvijā reģistrētajiem vieglo automašīnu autovadītājiem, kas tika iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, 57,7% bija vīrieši, bet 42,3% sievietes. Savukārt, ja izvērtējam ceļu satiksmes negadījumu statistiku, 71,6% negadījumu iesaistīti bija tieši vīrieši. Tāpat stiprā dzimuma pārsvars (87,2%) ir, kad negadījums noticis, autovadītājam esot alkohola reibumā.
Ja runājam par kopējo statistiku, jāpiemin, ka lielākoties ceļu satiksmes negadījumi notiek krēslas vai tumsas laikā, līdz ar ko arī ir izskaidrojams tas, ka, gada griezumā, lielākais avāriju skaits ir tieši rudeņos un agros pavasaros. 32% no visiem ceļu satiksmes negadījumiem notiek tieši krēslas vai tumsas laikā.
Tomēr ir jāpiemin arī pozitīva tendence. Ja skatās pēdējos piecus gadus, uz 100 ceļu satiksmes negadījumiem bojāgājušo skaits ir mazinājies katru gadu. 2008.gadā bojāgājušo skaits bija 7,5 cilvēki uz 100 negadījumiem, pērn – astoņi cilvēki, bet šī situācija ir krietni labāka, nekā, piemēram, 2004.gadā, kad bojāgājušo skaits bija 10 cilvēki.
"Pēdējā pieejamā CSDD apkopotā statistika liecina, ka pēc ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājuma ES valstīs no 2001.-2009.gadam Latvija ir līderpozīcijās, kas neapšaubāmi ir cerīga iezīme. Šajā periodā bojāgājušo skaits uz mūsu valsts ceļiem sarucis par 55 procentiem. Piemēram, vadītāju alkohola reibumā izraisīto negadījumu skaits no kopējā, ja ņemam 2009.gada rādītājus, samazinājies līdz 8,2%, savukārt pirms pieciem gadiem šādu gadījumu skaits bija 12,5% no visiem negadījumiem. Savukārt, ja skatāmies pagājušā gada pirmo 9 mēnešu statistiku, salīdzinot ar 2009.gada to pašu periodu, tad ceļu satiksmes negadījumu skaits, kurā vismaz viens vadītājs ir bijis alkohola reibumā ir krities par 12,1%, savukārt bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, kuros vismaz viens vadītājs ir bijis alkohola reibumā, ir samazinājies par 47,2%," uzsver A.Eņģelis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
